Tituls, bizness un cilvēcība – Andra Reizenberga “Siļķe kažokā”

Bruno Veberis
Tituls, bizness un cilvēcība – Andra Reizenberga “Siļķe kažokā”

Andris Reizenbergs, teju tikko (2019.gada novembrī) ieguvis 1.vietu Pasaules kokteiļu sacensībās. Daudzi, kas ieguvuši pasaules līmeņa titulu savā specialitātē, tā neuzdrošinātos riskēt! Pielāgojoties pasauliskajām izmaiņām, Andris ar savu sievu radīja zīmolu “Siļķe kažokā”, nedaudz vēlāk kopā ar brāli papildus jau esošajai Facebook lapai izveidoja arī interneta veikalu www.silkekazoka.lv, tajā Andris no kokteiļu pasaules ir pievērsies pavārmākslai.

Kā pasaules atzītam kokteiļu meistaram radās tik traka ideja? Lasi sarunu ar Andri un rodi iedvesmu arī sava potenciāla atklāšanai!

Latviešiem taču rasols ir svētku galda karalis, kāpēc tieši siļķe kažokā?

Rasols nav mūsu mājās iecienītākie salāti. Man arī liekas, ka tas var ātrāk saskābt. Mums bija svarīgi, lai ir saprotamas sastāvdaļas, lai produkta cena būtu pieejama, lai ir šī atmiņu piesaiste, savā ziņā emocionālā saikne. Mana sieva uz visām jubilejām un dažkārt arī ikdienā taisīja siļķi kažokā. Uz manu vārda dienu ar svaigiem lociņiem uzbēra “A” burtu. Kā īsta svētku torte! Šie salāti ir nostaļģija. Kreptīgi! Kārtīgs ēdiens! Daudziem garšo, nav grūti pagatavojami, bet prasa laiku. Uz sitienu neuztaisīsi. Nebūs tā, ka sagribas un ir. Tāpēc esam gatavi šo svētku brīdi piegādāt katram personīgi.

Šobrīd produktu klāsts ir papildināts, bet viss ir vienkāršs un pieejams. Klientūra ir dažāda, jo cilvēki to var atļauties. Viss tiek gatavots pēc pasūtījuma, nekas nestāv iepriekš sagatavots un negaida savu laimi. Viss ir svaigs un garšīgs. Pārbaudītas vērtības, latviešu ēdieni un našķi.

Tie kukurūzas kraukšķi jeb “žurku smadzenes” – īstens bērnības našķis. Daudziem noteikti ir atmiņas, kā vecvecāki gatavoja, tajā laikā saldumu klāsts bija mazs un vajadzēja izdomāt, kā bērnus palutināt. Tagad tas ir tikpat garšīgs našķis, gribas, lai tas no jauna paliek atmiņā.

Andri, Tu esi titulēts pasaules labākais bārmenis, bet tagad palīdzi sievai gatavot siļķi kažokā, vai cilvēki nekomentē, nenopeļ? Kā Tev pašam ir šīs lietas likt blakus un mainīt darbošanās lauku?

Es pats nekautrējos, man ļoti patīk. Arī no citiem vairāk esmu sajutis apbrīnu, nevis sašutumu. Vismaz acīs skatoties neviens nav aizrādījis, pārmetis. Tieši pretēji. Varbūt drīz būšu pirmais pavārs pasaulē. (iesmejas)

Esmu puika no laukiem, man cilvēciskais faktors ir noteicošais, tituli ir forša lieta, bet man tas nav rīks, ar ko tagad staigāt piecus metrus virs zemes ar augsti paceltu galvu. Tituls ir tituls, bet aiz titula stāv cilvēks. Tad sanāk, ka man tagad neko nevajadzētu darīt, ielīst alā ar titulu kaklā, jo man, redz, ir čempiona statuss? Es tā nevaru! Es nekautrējos no darba. Ja dzīve mainās, jādomā, ko darīt, kā iet uz priekšu, kā nepadoties, kā ar mazām investīcijām uzsākt jaunas lietas.

Ko iesaki citiem, kam idejas krājas, bet tomēr pietrūkst tas pēdējais solis, lai sāktu?

Nebaidīties! Sākt ar mazām investīcijām. Pamēģināt.

Būt atvērtiem pielāgot sākotnējo ideju procesā, piemēram, dizainu, logo, papildināt produktu/pakalpojumu klāstu. Ja redzi, ka to vajag, pieslīpē ideju. Ļaujies procesa mainībai. Ideālā variantā domā starptautiski. Gan nosaukuma izvēlē, gan pašā idejā.

Mums šis brīdis ar valdošajām izmaiņām pasaulē šķita perfekts, lai beidzot realizētu sen lolotu ideju. Kā jau minēju, mana sieviņa jubilejās vienmēr taisa garšīgākos siļķe kažokā salātus un jau sen mums šī ideja parādījās. Sapratām, ka gribam taisīt arī priekš citiem. Jaunais, kas notiek pasaulē, iedod grūdienu visam un visiem. To vajag izmantot. Piemēram, Augļu Serviss, Gemoss viņi arī strādāja bez interneta veikala, bet šīs situācijas iespaidā to izveidojuši trīs dienu laikā. Nezinu, kādus pakalpojumus viņi izmanto, bet stāsts jau nav par to, bet par pielāgošanos, par nepadošanos, par jaunu virzienu akceptēšanu un turpināšanu.

Padoties ir pēdējais, ko vajag darīt, un vislabāk līdz tam nekad nenonākt.

Daudzkārt mājaslapa tiek uztverts kā ķeksis, ko ievilkt “to-do” sarakstā – jā, mums ir produkts vai pakalpojums, un te vari uz to paskatīties. Kā ir Tev?

Mājaslapa mums ļoti atvieglo ikdienas darbu. Sākumā viss notika caur Facebook vēstulēm. Tas bija haotisks laiks, nespēju izveidot sistēmu, pazuda adreses, telefona numuri, kam piegādāt, uz kuru pusi skriet. Šobrīd, ar mājaslapu un izveidoto veikalu, viss darbojas lieliski, sistēmas sakārtotas. Ērts rīks, ko aktīvi izmantojam. Mums tas ir ļoti palīdzējis tieši organizatoriskos jautājumus sakārtot, esam ļoti apmierināti.

Turklāt iepriekš nemaz nezināju, ka ir Mozello, kur nu vēl to, ka šeit mājaslapu izveidot ir ļoti vienkārši un salīdzinoši lēti. Man no Balzāmbāra laikiem atmiņā tas palicis kā sarežģīts process. Turklāt tajā laikā tas arī izmaksāja ļoti dārgi, viss tika būvēts no nulles, nezināju, ka var arī citādāk. Iespējams, tālajā 2013.gadā nemaz vēl nevarēja.

Mums veikala izveide prasīja necerēti īsu laiku, tas bija liels "Wow!" moments, jo pašam saprašanas par tādām lietām nebija, palīgā nāca brālis. Izrādījās, ka ar Mozello to ir tik veigli izdarīt, ka arī pats, bez priekšzināšanām būtu varējis tikt galā. Ja arī radās jautājumi, Mozello komanda vienmēr bija atsaucīga, un viņu komandā darbojas profesionāli cilvēki, kas uzreiz palīdzēja. Viss notika viegli. Mums rezultāts ļoti patīk! Katrā ziņā man ir prieks, ka esam atraduši Mozello.

Balzāmbārs atkal vērs durvis, tev būs jāiesaistās bāra darbā, vai tas nozīmē, ka “Siļķe kažokā” tiks atstāta otrā plānā?

Es neiešu prom no Balzāmbāra darbībām, tomēr esam ar Pēteri vienojušies, ka viņš ikdienas darbā iesaistās 100%, tikmēr es pamatā turpināšu darboties “Siļķe kažokā” attīstībā. Mēs jau nezinām, kas būs rīt, kā pasaule atkal var mainīties, bet šobrīd noteikti skaļi varu teikt - “Siļķei kažokā” būs būt! Vēlos atvērt veikalu, kur šos produktus piedāvāt, varbūt busiņu, ar ko apkārt pa Latvju braukt. Jāizdomā, kāda būs nākotne.

Kā vari iedrošināt citus, ko novēlēt tiem, kas grib un ir gatavi darīt?

Zvanīt un jautāt cilvēkiem, kas zina. Es zvanīju visiem, izstāstīju savu ideju, ko vēlos, un jautāju, kas man ir jādara, lai to izdarītu pareizi. Zvanīju PVD, zvanīju VID, iespējams, es trāpīju uz pareizajiem cilvēkiem, kas bija ļoti atsaucīgi, izstāstīja, palīdzēja saprast. Mēs esam tikai cilvēki un nevaram zināt visu. Vērsies pie cilvēkiem, kas to pārzina un var pareizi nokonsultēt. Nebaidies jautāt šķietami muļķīgus jautājumus, tie Tev palīdzēs izvairīties no problēmām vēlāk.

Esi gatavs grūtam sākumam! Mums sākums bija īsts bardaks. Visi zvana, visi grib, pieraksti, pazūd, brauc pēc produktiem, līdz 2:00-3:00 naktī rīvē bietes, plāno maršrutus, neēd divas dienas, jo jāpaspēj laikā visu aizvest, sagādāt. Saproti, ka pat pa ceļam iebraukt pēc neveselīga hotdoga aizņems pārāk daudz laika, tāpēc turpini braukt un vest cilvēkiem pasūtījumus. Bet tāds posms ir vajadzīgs. Divi mēneši ir paskrējuši nemanot. Tagad jau mums, piemēram, “Ezerkauliņi”, “Augļu Serviss” paši piegādā produktus. Pa tiešo mums vietējo siļķi piegādā, jo apjoms ir audzis. Liels paldies “Gemoss”, par aizdoto busiņu, ar ko ērti visu izvadāt.

Mans ieteikums ir mest kautrību pie malas. Domā, dari, nesēdi mierā! Jautā padomu, raksti man, es atbildēšu, ko zināšu. Galvenais ej un dari. Čīkstēt un žēloties nav risinājums, tas nevirzīs Tevi uz priekšu. Iesāc šodien un vēlāk būs vieglāk. Sajūti to impulsu! Man tāds neizprotams čuiņiks ir un pozitīvisms. Smaidīsim, nesēdēsim uz lauriem un tiešām darīsim no sirds, un tad jau viss izdosies!

Nobeigumā...

Ceram, ka raksts uzrunāja un iedvesmoja! Savukārt, ja lasot rakstu, ir radusies apetīte (kas nebūt nav pārsteigums) un vēlme nogaršot Andra gardumus, tad dodies uz viņu radīto e-veikalu www.silkekazoka.lv.

- Rakstu sagatavoja Dagne Vaskopa.