Pievilcīga vizuālā satura 101: kā radīt sabalansētus un estētiskus vizuālos materiālus

Raksta autors: Gundars Strazdiņš

Tātad jūs vēlaties veidot plakātu? Varbūt flaieri? Vai vienkārši prezentāciju vai vizītkarti? Ļoti iespējams, ka to darot pašam, īsti nav skaidrs, kā materiālu izveidot tā, lai gala rezultāts ir estētiksi pievilcīgs, acīm tīkams un kopumā atstāj labu iespaidu.

Vai esiet kādreiz skatījušies uz kādu vizuālo materiālu un padomājuši - šis izskatās ļoti labi. Ja atbilde ir jā - tad pastāv liela iespēja, ka tā nav sagadīšanās, kāpēc, piemēram, plakāts vai banneris, izkatās sakārtots, ar sabalansētiem elementiem un kopumā vizuāli baudāms. Varbūt esiet kādreiz paši taisījuši, piemēram, plakātu. Tad uz to paskatījušies un padomājuši - kaut kas īsti nav vai arī kaut kā neizskatās labi... taču nav nojausma, kas ir nepareizi vai kas rada šo sajūtu.

Šī raksta mērķis ir pastāstīt, kas ir tas, kas padara vizuālos materiālus baudāmus un kā, pielietojot dažus vienkāršus vizuālās komunikācijas likumus, tādus radīt varat arī jūs. Ja arī paši ikdienā vizuālos materālus neizstrādājat, raksts palīdzēs saprast, kā pareizi aplūkot citus materiālus un saprast, vai tas ir estētiski pievilcīgs un sabalansēts vai nav, kā arī izvērtēt sava grafiskā dizainera radītos vizuāļus.

Pieci soļi, kā radīt estētiskus vizuālos materiālus?

Iedomāsimies, ka mums ir jāizveido, teiksim A2 plakāts apavu izpārdošanai mūsu (iedomātam) veikalam.
Sākam ar tukšu laukumu.

Pirmais solis: pareiza laukuma sadalīšana. Trešdaļu likums.

Visu vizuālo materiālu izstrādes procesa sākums ir pareiza dotā laukuma sadalīšana. Visvieglākais veids, kā to izdarīt - pielietot tā saucamo trešdaļu likumu (Rule of Thirds). Doto laukumu, šajā gadījumā A2 izmēra lapu, sadalām trīs vienādās daļās. To var darīt jebkādā virzienā, taču šajā piemērā to darīsim horizontāli.

Otrais solis: izvēle - kas materiālā ir vissvarīgākais?

Sabalansētos vizuālos materiālos ir pareizi atbildēts uz jautājumu - kas šajā materiālā ir vissvarīgākais elements? Visi vizuālie materiāli sastāv no diviem elementiem - kaut kāda veida attēla (ilustrācijas, shēmas utt) un teksta.

Ir jāizdara izvēle, kas būs vissvarīgākais jeb dominējošais elements - attēls vai teksts.
Dominējošais elements būs jāizvieto pa divām trešdaļām no laukuma, pārējais atlikušajā vienā trešdaļā.

Ja attēls ir pietiekami iespaidīgs un runā pats par sevi, tad tam, visticamāk, ir jābūt dominējošajam elementam.

Ja jums ir jāizvieto daudz teksta uz materiāla, tad iesakām tekstu izvēlēties kā dominējošo elementu.

Ja kāds no elementiem trūkst, tad divās trešdaļās izvietojiet to, kas jums ir (attēlu vai tekstu), un pārējo trešdaļu atstājiet tukšu.

Trešais solis: elementu izvietošana.

Kad pieņemts lēmums par to, kurš no elementiem ir dominējošais un kurš nē, tos var izvietot uz laukuma. Šajā piemērā uzskatīsiem ka tekstuālā informācija par izpārdošanu ir vissvarīgākā, tāpēc tai atvēlesim divas trešdaļas no laukuma. Atlikusī viena trešdaļa paliek attēliem.

Ceturtais solis: teksta noformēšana un izmēru iestatīšana.

Lai radītu sabalansētu teksta kompozīciju, nepieciešams ievērot konsistenci un ieviest tādus izmērus, kas ļauj auditorijai nolasīt galveno ziņojumu, un saprast, kas ir sekundārā informācija.

Lai pareizi izvēlētos virsrakstu un pamatteksta izmērus, viena no formulām, ko var lietot, ir tā saucamais zelta griezums (Golden Ratio). Tas ir izsakāms kā reizinātājs 1.6 (viens komats seši) un to praksē pielieto šādi:

• atrod īsto izmēru galvenajam tekstam vai virsrakstam
• lai iegūtu apakšvirsraksta vai nākamā līmeņa teksta izmēru, to dala ar 1.6
• lai iegūtu nākamā līmeņa vai piemēram pamatteksta izmēru, to atkal dala ar 1.6

Attiecīgi katrs teksta līmenis izmēra ziņā viens no otra atšķiras ar reizinātāju 1.6. iespējams arī kādu līmeni izlaist, bet lai nonāktu pie vajadzīgā izmēra, daliet vai reiziniet ar 1.6 to izmēru, no kura sākat.

Šajā piemērā sāksim ar tekstu 50%. Tālāk lai iegūtu nākamo teksta izmēru, 50% izmēru dalām ar 1.6. Pēc tam nākamo izmēru iegūstam jau to atkal dalot ar 1.6 un tā tālāk.

Šādā veidā jūs variet panākt, ka:

• auditorija uzreiz saprastīs, uz kuru teksta daļu jāskatās vispirms, tad uz kuru nākamo un kura teksta daļa ir pamatinformācija (lasāma tikai tad ja ir padziļināta interese par piedāvājumu)
• teksts būs viegli uztverams, sabalansēts un materiāls izskatīsies estētiski baudāms.

Piektais solis. Krāsas.

Pēc tam, kad teksti un attēli ir izvietoti, varam pielietot vēlamās krāsas. Der atcerēties, ka krāsām un to kombinācijām ir savas nozīmēs, kuras auditorija zemapziņā nolasa.
Šajā gadījumā lietojam melnu un dzeltenu krāsu kombināciju, lai vizualo materiālu padarītu maksimāli redzamu, kā arī zemapziņā nodotu iespaidu, ka izpārdošanas cenas ir tiešām zemas.

Noslēgumā.

Vizuāli pievilcīgu materiālu radīšana nav raķešu zinātne vai nejaušība. Patiesībā tā ir sava veida matemātika, un tā ir ieliekama vienkāršās viegli saprotamās formulās.

Tāpat arī nav nekāda nozīme tam, kādus rīkus jūs izmantojat. Šie padomi derēs gan veidojot plakātu iekš MS Word, gan prezentāciju Powerpoint, gan sociālo mediju vizuāļus Adobe Illustrator vai kādā tiešsaites rīkā, piemēram, Canva.

Nākamreiz, kad redziet kādu reklāmas materiālu, teiksim, uz ielas, paskatieties uzmanīgi. Ja to veidojis ir profesionāls dizaineris un reklāmas speciālists, tad ir liela iespēja, ka materiāls atbilst šiem vizuālās komunikācijas likumiem.

Estētiskus vizuālos materiālus veidot variet arī jūs, un tas noteikti nav sarežģīti.